Daudziem cilvēkiem nepatīk garas un garlaicīgas prezentācijas, bet ir tādi, kuriem tās nepatīk tik ļoti, ka viņi ir gatavi izdomāt radikāli savādākus prezentācijas formātus. Angļu valodā tos vieno termins “Lightningtalks” jeb zibenssarunas, taču eksistē dažādi – mazliet atšķirīgi – šo sarunu veidi.

Pecha Kucha

Ik pa laikam šis dīvainais vārdu salikums ir redzams arī kāda pasākuma afišā Rīgas ielās. Taču vidējais latvietis parasti no šāda pasākuma kautrējas, jo nezina, kas tas – pecha kucha – tāds ir un ko tādā pasākumā vispār dara. Pecha Kucha ir prezentācijas formāts, kurā stāstījumam ir atvēlēti tieši 20 slaidi un katram no tiem ir ļauts veltīt apmēram 20 sekundes. Tātad viena prezentācija ir 400 sekundes jeb nepilnas 7 minūtes gara. Vienā Pecha Kucha vakarā parasti ir ap 10 šādu stāstījumu no dažādiem runātājiem. Temati parasti ir saistīti ar radošajām nozarēm, ceļojumiem un personiskajām pieredzēm. Starp citu, Pecha Kucha ir licencēts formāts un teorētiski šādu pasākumu rīkošanai ir jāsaņem formāla atļauja no licences īpašnieka (Klein-Dytham architecture fond). Bet diez vai kāds dusmosies, ja izdomāsi sarīkot kolēģiem Pecha Kucha vakaru. Tikai neprasi par to ieejas maksu.

Ignite!

Diemžēl cilvēki ir cilvēki un arī kompaktajos Pecha Kucha pasākumos mēdz gadīties tādi, kam “mute kā laidara vārti”. Lai novērstu situācijas, kad kāds runātājs aizraujas par daudz, daži asprātīgi cilvēki ASV radīja Ignite formātu, kurš darbojas pēc līdzīga principa kā Pecha Kucha tikai ar vienu atšķirību. Runātājam joprojām ir 20 slaidi un 15-20 sekundes to prezentēšanai, taču Ignite formātā slaidi automātiski pārslēdzas pēc noteiktā laika. Tādejādi arī runātājam nav kur likties un ir jāvirzās vien tālāk. Negatīvā šāda formāta īpašība – runātājs bieži vien “velkas līdzi saitītē” pakaļ prezentācijai, jo nav sagatavots šādam tempam. Lai izcili novadītu šādu prezentāciju, sakāmais principā ir jāiemācas no galvas. Katrs vārds patērē vērtīgās sekundes.

Speed-geeking

Aizņemoties vārdu un ideju no izplatītā “speed-dating” pasākuma, ir radīts arī šāds formāts. Bariņš cilvēku sapulcējas telpas vidū, bet prezentētāji salien pa kaktiem un malām. Ļaudis sadalās līdzīga izmēra grupās un dodas pie katra prezentētāja. Prezentētājam ir apmēram 5 minūtes, lai izstāstītu savu domu, bet pēc tam pasākuma vadītājs visas grupas lūdz doties pie nākamā prezentācijas stenda. Process turpinās, kamēr visi klausītāji ir dzirdējuši visus runātājus.  Šādi prezentētājam pastāv iespēja sasniegt lielāku klausītāju skaitu, katram individuāli veltot vairāk uzmanības. Taču acīmredzams šīs metodes trūkums ir nepieciešamība runātājam savu sakāmo atkārtot vairākas reizes. No organizatoriskā viedokļa šāds pasākums ir izaicinošs jo ir nepieciešams ierīkot vairākas prezentācijas vietas (tas nozīmē, ka vajag vairākus projektorus, ekrānus utt. )

Lai arī informācijas nodošanas ziņā šie formāti ir efektīvi, katrs no tiem rada papildus izaicinājumu vai spriedzi pašam prezentētājam – šādos gadījumos neizlīdzēties ar Copy/paste tekstu no Word dokumenta, bet ir jāspēj domāt vizuāli. Nevajag cerēt, ka kāds no šiem formātiem spēs revolucionāri izmainīt to, kā tiek veidotas prezentācijas. Taču šīs idejas var noderēt, ja meklē veidu kā pamainīt prezentāciju pasākuma formātu vai arī vēlies izaicināt sevi “padomāt ārpus kastes”.

0 replies

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published.