Cilvēki, kam nepdodas uzstāties, lielākoties pārstāv vienu no divām grupām. Pirmie pārāk uztraucas par to, kā izskatīsies publikas acīs. Otrie uzskata, ka viņiem prast uzstāties nav nepieciešams. Šoreiz par otrajiem.

Stāstot cilvēkiem par prezentēšanu un publisko runu, es nereti sastopos ar skeptisku attieksmi pret šo ideju kopumā. Īpaši tas ir novērojams, runājot ar cilvēkiem, kas patiešām ir eksperti savā jomā – nozares profesionāļi un augstskolu pasniedzēji. Lai gan tieši šiem cilvēkiem ir pieredze un zināšanas, ko vajadzētu nodot tālāk, tieši no viņiem nāk arī jautājumi – Kāpēc man tas ir vajadzīgs? Kāds labums no prasmes skaisti runāt? Kāpēc man tam tērēt savu laiku?

Būtiska kļūda, ko pieļauj gan augstākminētie cilvēki, gan mazpieredzējuši runātāji kopumā ir savas publikas ieinteresētības pārvērtēšana. Protams, gadās reizes, kad publika kāri tver katru runātāja vārdu (piemēram, jaunākā Iphone prezentācijā). Tomēr nospiedošā vairākumā ir stāstījumi, kuros klausītāji ir tikai mēreni ieinteresēti vai vispār izvēlas “klausīties ar vienu ausi”, tā vietā aplūkojot jaunumus savā facebook profilā. Turklāt šie cilvēki veido absolūtu publikas vairākumu. Tieši tāpēc, gatavojot jebkuru uzstāšanos, ir jāpiedomā – kā padarīt to saistošu arī mērenajai publikai.

Jebkuru stāstījumu var salīdzināt ar vienkāršu vienādojumu 1 + 2 = 3. Vienādojuma sastāv no diviem saskaitāmajiem un summas jeb rezultāta. Rezultāts jeb uzstāšanās mērķis šajā gadījumā ir radīt pārmaiņas klausītājiem. Šīm pārmaiņām vajadzētu piederēt vienai no trijām kategorijām:

  • izglītība;
  • izklaide;
  • pārliecināšana un motivēšana.

Cilvēki bieži pieņem, ka “informēt” ir tas pats, kas “izglītot”. Tā nav. Tieši šīs kļūdas uzņēmumos ir daudz bezjēdzīgu prezentāciju, kuras tikpat labi varēja izsūtīt visiem dalībniekiem pa e-pastu. Visbiežāk šādas prezentācijas “pa tukšo” ir novērojamas dažādās iestādēs ar lielu administratīvo aparātu. No uzņēmuma perspektīvas tas ir ļoti dārgs prieks. Iedomāsimies piemēru – uzņēmumā tiek sasaukta 5 cilvēku sanāksme, kurā viens cilvēks rāda stundu garu prezentāciju. Visi dalībnieki it kā uzdod jautājumus, kaut ko padiskutē, bet beigās vienojas turpināt pēc nedēļas, jo stunda jau ir pagājusi un katram ir jādodas uz nākamo mītiņu. Pieņemsim, ka šie cilvēki katrs pelna 1000 EUR mēnesī jeb apmēram 6.25 EUR stundā. Tātad uzņēmumam šāda prezentācija izmaksāja 5 stundas x 6.25 EUR = 31.25 EUR. Un šis skaitlis vēl ir salīdzinoši mazs. Piecu cilvēku sapulce pēc manas pieredzes ir diezgan “neliela” un šādas sapulces lielāka uzņēmuma ietvaros dienā ir desmitiem, ja ne simtiem. Faktiski tukša runāšana uzņēmumam rada milzīgus administratīvos zaudējumus, tāpēc nav brīnums, ka moderni domājošos uzņēmumos no šādām sapulcēm izvairās kā no uguns. Padomā – kādam būtu jābūt Powerpoint failam, lai Tu par to vēlētos samaksāt 30 EUR no savas kabatas?

Tātad, ja salīdzinām uzstāšanos uzstāšanos ar vienādojumu 1 + 2 = 3, tad summa jeb “3” nozīmē uzstāšanās mērķi, kuram vajadzētu radīt pārmaiņas klausītājiem. Savukārt saskaitāmie, kas veido šo vienādojuma summu ir stāstījuma saturs un runātājs. Tātad hipotētiskais uzstāšanās vienādojums ir šāds: saturs + runātājs = pārmaiņas klausītājiem.

Būtiski ir saprast, ka uzstāšanās kontekstā satura kvalitāte un uzstāšanās prasmes nesniedz vienādu ieguldījumu. Radīt kaut kādu saturu var faktiski ikviens. Radīt kvalitatīvu un vērtīgu saturu jau ir mazliet grūtāk, bet tas ir tiešā mērā atkarīgs no tā, cik zinošs cilvēks ir savā jomā. Tomēr pat izcili kvalitatīvu saturu ir iespējams pasniegt tā, ka tas nevienu neinteresēs. Turpretī izcils orators var runāt pilnīgi pa tukšo un cilvēki viņā tik un tā klausīsies. Šī ieraksta apakšā esmu ievietojis arī divus piemērus kā prasmīgi “uzstāties, bet nepateikt neko”.

Satura kvalitāte un uzstāšanās prasmes tiešā veidā ietekmē to, cik klausītājus sasniegs Tavs vēstījums. Loģiski, ka, ieguldot gan satura izveidē, gan pilnveidojot savu uzstāšanos, Tu atstāsi lielāku ietekmi uz saviem klausītājiem. Turklāt interesanti, ka ilgākā termiņā šī pozitīvā ietekme vienmēr rezultējas naudā. Lieliskas pārdošanas prezentācijas palīdz noslēgt vairāk darījumu, aizraujoši pasākumu vadītāji saņem lielākus honorārus, lektori ar labiem studentu rezultātiem iegūst lielākas algas utt. Tātad – pilnveidojot savas uzstāšanās prasmes, Tu investē savā labklājībā.

Jaunievēlētajam ASV prezidentam darba pietiek un ir tikai loģiski, ka ar topošo rietumu pasaules ietekmīgāko cilvēku vēlas tikties citi vairāk vai mazāk ietekmīgi cilvēki, lai pārliecinātos par Trampa uzskatiem attiecībā uz šiem cilvēkiem aktuāliem tematiem. 2016. gada 14. decembrī šāda tikšanās norisinājās arī starp Donaldu Trampu un lielāko ASV tehnoloģiju korporāciju vadītājiem.

Ir dažas kāzas, kur sasēdināt viesus tā, lai neviens neapvainotos jau ir sarežģīts uzdevums. Ja pie viena galda ir jāapsēdina 13 tehnoloģiju magnāti, tas noteikti nekļūst vieglāk. Lūk ir galda izvietojums. Avots te. 

Šis novietojums noteikti nav nejaušs, par ko liecina kaut vai fakts, ka attēlos katram sēdētājam priekšā ir redzama kartiņa ar viņa vārdu – tātad vieta tika nolemta jau iepriekš. Ierindas latvietim noteikti lielākā daļa no šiem uzvārdiem neizsaka daudz tāpēc uzskaitīšu arī to ieņemtos amatus (CEO – kompānijas izpilddirektors):

Donalds Tramps – pats galvenais priekšnieks, Pīters Tiels (Peter Thiel), riska kapitālists, D. Trampa padomnieks, Tims Kuks (Tim Cook), Apple CEO, Safra Kaca (Safra Catz), Programmatūras un IT aparatūras ražotāja Oracle CEO, Elons Musks (Elon Musk), Elektroauto kompānijas Tesla un kosmosa izpētes kompānijas SpaceX CEO, Gerijs Kons (Gary Cohn) Bankas Goldman Sachs prezidents Donalda Trampa galvenais ekonomikas padomnieks, Vilburs Ross (Wilbur Ross) Topošais tirdzniecības ministrs D.Trampa valdībā, Stīvens Millers (Stephen Miller) D.Trampa vecākais politikas padomnieks, Satija Nadella (Satya Nadella), Microsoft CEO, Ginni Rometija (Ginni Rometty), datoraparatūras ražotāja IBM CEO, Čaks Robinss (Chuck Robbins), aparatūras ražotāja Cisco CEO, Džareds Kušners (Jared Kushner), Trampa znots, Reinss Priebuss (Reince Priebus), Republikāņu partijas valdes loceklis, Stīvs Bannons (Steve Bannon), D.Trampa galvenais stratēģis, Ēriks Šmits (Eric Schmidt), Google mātes kompānijas Alphabet prezidents, Alekss Karps (Alex Karp), Datu analīzes kompānijas Palantir CEO, Braiens Kraničs (Brian Krzanich), Datorkomponenšu ražotāja Intel CEO, Ivanka Trampa, Ēriks Tramps, Donalds Tramps Juniors – radagabali, Breds Smits (Brad Smith), Microsoft presidents un juridiskā departamenta vadītājs, Džefs Bezoss (Jeff Bezos), Mazumtirdzniecības kompānijas Amazon dibinātājs un CEO, Lerijs Peidžs (Larry Page), Google dibinātājs un tā māteskompānijas Alphabet CEO, Šerila Sandberga (Sheryl Sandberg), Facebook operāciju direktore, Maiks Penss (Mike Pence) – topošais D.Trampa viceprezidents

Tātad vārdu saraksts ir gana iespaidīgs un kopā ņemti šie cilvēki administrē kompānijas, kuru gada budžets krietni pārsniedz ne tikai Latvijas, bet arī visu Baltijas valstu IKP. Lielākā daļa no šiem vadītājiem priekšvēlēšanu kampaņā atbalstīja Hilariju Klintoni un kārtība kādā tie tika sasēdināti pie galda var daudz ko liecināt par topošā ASV prezidenta attieksmi pret vienu vai otru kompāniju.

Interesantākās novietojuma īpatnības:

Lai gan biznesa vidē ir pierasts, ka vadītājs sēž galda galā, ASV politikā daudz biežāk ir novērojams princips līderim sēdēt pa vidu. Tādejādi ir vieglāk radīt apkārtējiem sajūtu, ka vadītājs vēlas sadarboties un neviens no sapulces dalībniekiem nav pārāk tālu no vadītāja. Vajadzības gadījumā šāds novietojums arī ļauj novilkt skaidru “frontes līniju” ja sarunās piedalās divas konfrontējošas puses. (Šis gan nav tas gadījums, jo Trampa topošās administrācijas pārstāvji ir samaisīti ar korporāciju vadītājiem, turklāt ievērojot principu, ka gan vienas, gan otras puses pārstāvji sēž grupās pa 3-4 cilvēkiem blakus. Sēdēšana galdam pa vidu ir labs neverbālās komunikācijas žests, ko vajadzētu izmantot katram līderim. “Namatēvs” sēž galda galā rada reizēm nevajadzīgu autoritātes un atsvešinātības sajūtu. Tieši šī iemesla dēļ, manuprāt, galda galā ir nosēdināti visi trīs Trampa bērni. Pārējie sanāksmes dalībnieki šeit ir acīmredzami ievērojamāki un pieredzējušāki, bet šādi Tramps vismaz kaut kā cenšas pielīdzināt viņus pārējo līmenim. Pasaules presē gan joprojām ir atklāts arī jautājums par to, kāpēc viņi vispār bija nepieciešami šāda līmeņa sanāksmē, jo pārstāv Trampa biznesa intereses, kam būtu jābūt nodalītām no prezidenta pienākumiem.

Sev labajā un kreisajā pusē – tātad nozīmīgākajās pozīcijas – Tramps bija izvēlējies nosēdināt topošo viceprezidentu M. Pensu un savas pārejas komandas vadītāju P. Tielu, kas palīdzēja Trampam arī kampaņas laikā. Tas ir loģiski – šie cilvēki ieņem augstākās vietas Trampa amatpersonu hierarhijā. Savukārt nosacīti sliktākās vietas šādā izvietojumā ir tās, no kuras sanāksmes vadītājs ir vissliktāk redzams – tātad pašas malējās sēdvietas Trampa galda pusē. Arī nosēdināšana šajā vietā var sūtīt personai vēstījumu, ka tā nav īpaši ieredzēta sanāksmē. Vienu no šīm vietām aizņem Amazon CEO Džefs Bezoss. Starp šiem abiem kungiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā izcēlās diezgan asa vārdu pārmaiņa twitter vidē un intervijās (asāka nekā ar citu korporāciju vadītājiem), līdz ar to šāds novietojums nepārsteidz.

Tiesa gan abi kungi pirms tikšanās samiernieciski runāja par strādāšanu kopā un zināmā mērā sliktās pozīcijas ierādīšanu vienā galda galā Tramps ir kompensējis ar Elona Maska novietošanu pretējās puses “sliktajā sēdvietā”. Elons Masks pēc tam tika nominēts kā viens no diviem Trampa tehnoloģiju nozares padomdevējiem, tāpēc šo situāciju var izmantot kā labu mācībstundu, kā izveidot balansu, ja kāds jāsēdina sliktākā pozīcijā.

Trešais uzkrītošais fakts ir, ka vienas kompānijas pārstāvji (Alphabet un Microsoft) nesēž tuvu viens otram. Visticamāk, tas ir tāpēc, lai neļautu tiem komunicēt savā starpā un izraisīt nevajadzīgu diskusiju.

Ko Tu vari mācīties no šāda izvietojuma?
1. Ne vienmēr ir vērts sēdēt galda galā – sēdi starp kolēģiem.
2. Ja vēlies neverbāli dot kādam negatīvu signālu, nosēdini to tā, lai Tevi būtu grūti redzēt. Ja nevēlies nevienu apvainot, izvēlies šo pozīciju cilvēkam, kam tas tiks vēlāk kādā veidā kompensēts.
3. Ja paredzēta spraiga diskusija, varbūt ir vērts sadalīt viena grupējuma pārstāvjus.

Šajā rakstā izmantoti ilustratīvie materiāli no businessinsider.com