Daudziem cilvēkiem nepatīk garas un garlaicīgas prezentācijas, bet ir tādi, kuriem tās nepatīk tik ļoti, ka viņi ir gatavi izdomāt radikāli savādākus prezentācijas formātus. Angļu valodā tos vieno termins “Lightningtalks” jeb zibenssarunas, taču eksistē dažādi – mazliet atšķirīgi – šo sarunu veidi.

Pecha Kucha

Ik pa laikam šis dīvainais vārdu salikums ir redzams arī kāda pasākuma afišā Rīgas ielās. Taču vidējais latvietis parasti no šāda pasākuma kautrējas, jo nezina, kas tas – pecha kucha – tāds ir un ko tādā pasākumā vispār dara. Pecha Kucha ir prezentācijas formāts, kurā stāstījumam ir atvēlēti tieši 20 slaidi un katram no tiem ir ļauts veltīt apmēram 20 sekundes. Tātad viena prezentācija ir 400 sekundes jeb nepilnas 7 minūtes gara. Vienā Pecha Kucha vakarā parasti ir ap 10 šādu stāstījumu no dažādiem runātājiem. Temati parasti ir saistīti ar radošajām nozarēm, ceļojumiem un personiskajām pieredzēm. Starp citu, Pecha Kucha ir licencēts formāts un teorētiski šādu pasākumu rīkošanai ir jāsaņem formāla atļauja no licences īpašnieka (Klein-Dytham architecture fond). Bet diez vai kāds dusmosies, ja izdomāsi sarīkot kolēģiem Pecha Kucha vakaru. Tikai neprasi par to ieejas maksu.

Ignite!

Diemžēl cilvēki ir cilvēki un arī kompaktajos Pecha Kucha pasākumos mēdz gadīties tādi, kam “mute kā laidara vārti”. Lai novērstu situācijas, kad kāds runātājs aizraujas par daudz, daži asprātīgi cilvēki ASV radīja Ignite formātu, kurš darbojas pēc līdzīga principa kā Pecha Kucha tikai ar vienu atšķirību. Runātājam joprojām ir 20 slaidi un 15-20 sekundes to prezentēšanai, taču Ignite formātā slaidi automātiski pārslēdzas pēc noteiktā laika. Tādejādi arī runātājam nav kur likties un ir jāvirzās vien tālāk. Negatīvā šāda formāta īpašība – runātājs bieži vien “velkas līdzi saitītē” pakaļ prezentācijai, jo nav sagatavots šādam tempam. Lai izcili novadītu šādu prezentāciju, sakāmais principā ir jāiemācas no galvas. Katrs vārds patērē vērtīgās sekundes.

Speed-geeking

Aizņemoties vārdu un ideju no izplatītā “speed-dating” pasākuma, ir radīts arī šāds formāts. Bariņš cilvēku sapulcējas telpas vidū, bet prezentētāji salien pa kaktiem un malām. Ļaudis sadalās līdzīga izmēra grupās un dodas pie katra prezentētāja. Prezentētājam ir apmēram 5 minūtes, lai izstāstītu savu domu, bet pēc tam pasākuma vadītājs visas grupas lūdz doties pie nākamā prezentācijas stenda. Process turpinās, kamēr visi klausītāji ir dzirdējuši visus runātājus.  Šādi prezentētājam pastāv iespēja sasniegt lielāku klausītāju skaitu, katram individuāli veltot vairāk uzmanības. Taču acīmredzams šīs metodes trūkums ir nepieciešamība runātājam savu sakāmo atkārtot vairākas reizes. No organizatoriskā viedokļa šāds pasākums ir izaicinošs jo ir nepieciešams ierīkot vairākas prezentācijas vietas (tas nozīmē, ka vajag vairākus projektorus, ekrānus utt. )

Lai arī informācijas nodošanas ziņā šie formāti ir efektīvi, katrs no tiem rada papildus izaicinājumu vai spriedzi pašam prezentētājam – šādos gadījumos neizlīdzēties ar Copy/paste tekstu no Word dokumenta, bet ir jāspēj domāt vizuāli. Nevajag cerēt, ka kāds no šiem formātiem spēs revolucionāri izmainīt to, kā tiek veidotas prezentācijas. Taču šīs idejas var noderēt, ja meklē veidu kā pamainīt prezentāciju pasākuma formātu vai arī vēlies izaicināt sevi “padomāt ārpus kastes”.

Cilvēki, kam nepdodas uzstāties, lielākoties pārstāv vienu no divām grupām. Pirmie pārāk uztraucas par to, kā izskatīsies publikas acīs. Otrie uzskata, ka viņiem prast uzstāties nav nepieciešams. Šoreiz par otrajiem.

Stāstot cilvēkiem par prezentēšanu un publisko runu, es nereti sastopos ar skeptisku attieksmi pret šo ideju kopumā. Īpaši tas ir novērojams, runājot ar cilvēkiem, kas patiešām ir eksperti savā jomā – nozares profesionāļi un augstskolu pasniedzēji. Lai gan tieši šiem cilvēkiem ir pieredze un zināšanas, ko vajadzētu nodot tālāk, tieši no viņiem nāk arī jautājumi – Kāpēc man tas ir vajadzīgs? Kāds labums no prasmes skaisti runāt? Kāpēc man tam tērēt savu laiku?

Būtiska kļūda, ko pieļauj gan augstākminētie cilvēki, gan mazpieredzējuši runātāji kopumā ir savas publikas ieinteresētības pārvērtēšana. Protams, gadās reizes, kad publika kāri tver katru runātāja vārdu (piemēram, jaunākā Iphone prezentācijā). Tomēr nospiedošā vairākumā ir stāstījumi, kuros klausītāji ir tikai mēreni ieinteresēti vai vispār izvēlas “klausīties ar vienu ausi”, tā vietā aplūkojot jaunumus savā facebook profilā. Turklāt šie cilvēki veido absolūtu publikas vairākumu. Tieši tāpēc, gatavojot jebkuru uzstāšanos, ir jāpiedomā – kā padarīt to saistošu arī mērenajai publikai.

Jebkuru stāstījumu var salīdzināt ar vienkāršu vienādojumu 1 + 2 = 3. Vienādojuma sastāv no diviem saskaitāmajiem un summas jeb rezultāta. Rezultāts jeb uzstāšanās mērķis šajā gadījumā ir radīt pārmaiņas klausītājiem. Šīm pārmaiņām vajadzētu piederēt vienai no trijām kategorijām:

  • izglītība;
  • izklaide;
  • pārliecināšana un motivēšana.

Cilvēki bieži pieņem, ka “informēt” ir tas pats, kas “izglītot”. Tā nav. Tieši šīs kļūdas uzņēmumos ir daudz bezjēdzīgu prezentāciju, kuras tikpat labi varēja izsūtīt visiem dalībniekiem pa e-pastu. Visbiežāk šādas prezentācijas “pa tukšo” ir novērojamas dažādās iestādēs ar lielu administratīvo aparātu. No uzņēmuma perspektīvas tas ir ļoti dārgs prieks. Iedomāsimies piemēru – uzņēmumā tiek sasaukta 5 cilvēku sanāksme, kurā viens cilvēks rāda stundu garu prezentāciju. Visi dalībnieki it kā uzdod jautājumus, kaut ko padiskutē, bet beigās vienojas turpināt pēc nedēļas, jo stunda jau ir pagājusi un katram ir jādodas uz nākamo mītiņu. Pieņemsim, ka šie cilvēki katrs pelna 1000 EUR mēnesī jeb apmēram 6.25 EUR stundā. Tātad uzņēmumam šāda prezentācija izmaksāja 5 stundas x 6.25 EUR = 31.25 EUR. Un šis skaitlis vēl ir salīdzinoši mazs. Piecu cilvēku sapulce pēc manas pieredzes ir diezgan “neliela” un šādas sapulces lielāka uzņēmuma ietvaros dienā ir desmitiem, ja ne simtiem. Faktiski tukša runāšana uzņēmumam rada milzīgus administratīvos zaudējumus, tāpēc nav brīnums, ka moderni domājošos uzņēmumos no šādām sapulcēm izvairās kā no uguns. Padomā – kādam būtu jābūt Powerpoint failam, lai Tu par to vēlētos samaksāt 30 EUR no savas kabatas?

Tātad, ja salīdzinām uzstāšanos uzstāšanos ar vienādojumu 1 + 2 = 3, tad summa jeb “3” nozīmē uzstāšanās mērķi, kuram vajadzētu radīt pārmaiņas klausītājiem. Savukārt saskaitāmie, kas veido šo vienādojuma summu ir stāstījuma saturs un runātājs. Tātad hipotētiskais uzstāšanās vienādojums ir šāds: saturs + runātājs = pārmaiņas klausītājiem.

Būtiski ir saprast, ka uzstāšanās kontekstā satura kvalitāte un uzstāšanās prasmes nesniedz vienādu ieguldījumu. Radīt kaut kādu saturu var faktiski ikviens. Radīt kvalitatīvu un vērtīgu saturu jau ir mazliet grūtāk, bet tas ir tiešā mērā atkarīgs no tā, cik zinošs cilvēks ir savā jomā. Tomēr pat izcili kvalitatīvu saturu ir iespējams pasniegt tā, ka tas nevienu neinteresēs. Turpretī izcils orators var runāt pilnīgi pa tukšo un cilvēki viņā tik un tā klausīsies. Šī ieraksta apakšā esmu ievietojis arī divus piemērus kā prasmīgi “uzstāties, bet nepateikt neko”.

Satura kvalitāte un uzstāšanās prasmes tiešā veidā ietekmē to, cik klausītājus sasniegs Tavs vēstījums. Loģiski, ka, ieguldot gan satura izveidē, gan pilnveidojot savu uzstāšanos, Tu atstāsi lielāku ietekmi uz saviem klausītājiem. Turklāt interesanti, ka ilgākā termiņā šī pozitīvā ietekme vienmēr rezultējas naudā. Lieliskas pārdošanas prezentācijas palīdz noslēgt vairāk darījumu, aizraujoši pasākumu vadītāji saņem lielākus honorārus, lektori ar labiem studentu rezultātiem iegūst lielākas algas utt. Tātad – pilnveidojot savas uzstāšanās prasmes, Tu investē savā labklājībā.

Attēli ir neatņemama prezentāciju un jebkuru citu dokumentu sastāvdaļa. Google attēlu meklētājs parasti ir pirmā vieta, kur tos meklēt un lielākajā daļā gadījumu ar to ir pilnīgi pietiekami. Bet gadās, ka ir nepieciešami arī augstas kvalitātes un liela izmēra attēli, kuri Google attēlu meklētājā ir diezgan maz.

Šo problēmu risina t.s. stock photography vietnes, kurās ir pieejams milzīgs daudzums dažādu tematisko attēlu, bet, protams, par maksu. Diemžēl iekasējamā maksa tiek piestādīta pēc Rietumu pasaules pirktspējas. Pērkot bildes pa vienai vai nelielos apjomos, to cenas svārstās starp 7 un 10 USD par vienu attēlu. Latvijā, šo pakalpojumu atmaksājas izmantot tikai ziņu portāliem un reklāmas aģentūrām.
Savukārt cilvēkiem kā man un Tev, kam šāda veida bildes vajag labi, ja reizi gadā nākas iztikt ar bezmaksas resursiem. Par laimi to pēdējā laikā paliek aizvien vairāk. Nesen uzdūros blogam : https://blog.snappa.com/free-stock-photos/ ar lielisku bezmaksas stoka bilžu vietņu kolekciju.

Saraksts ar šīm vietnēm ir izvietots arī zemāk. Taču pirms lejupielādē pārliecinies zem kādas licences tās ir publicētas. Lai gan es nezinu Latvijā nevienu nopietnu skandālu saistībā ar nepareizas publikācijas licences izmantošanu, labāk pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Ja pie fotogrāfijas vai vietnē ir minēts, ka tās publicētas zem Creative commons licences, vari justies droši, ka Autors tās ir ļāvis izmantot privātiem un lielākoties arī komerciāliem nolūkiem. Parasti gan ir korekti vismaz atsaukties uz Autoru, lai atbalstītu tā labo darbu. Lai nokļūtu vietnē, spied uz galerijas attēla. Tas Tev atvērsies jaunā logā.

https://unsplash.com/
https://styledstock.co/
https://stocksnap.io/
https://skitterphoto.com/
https://shotstash.com/
https://picography.co/
https://pixabay.com/
https://www.pexels.com/
https://picjumbo.com/
https://burst.shopify.com/
https://www.foodiesfeed.com/
https://gratisography.com/
https://freestocks.org/
https://mmtstock.com/
https://kaboompics.com/
https://www.lifeofpix.com/
https://jaymantri.com/