Laiku pa laikam mūsu ikdienā parādās vārdi (big data, tālmācība 2.0 u.tml), kurus daudzi mīl izmantot, bet ne tik daudzi spēj izskaidrot. Šobrīd par tādu kļūst arī “blockchain” jeb blokķēde, kas tiek izmantots visur, kur runā par bitcoin, ethereum un pārējo, kas saistīts ar kriptovalūtām.

Ņemsim par piemēru bariņu ar draugiem, kas piektdienās pasēž krogā. Ērtības labad katru reizi maksā rēķinu apmaksā viens no viņiem, tāpēc, lai kontrolētu, cik kurš kuram ir parādā, draugi ir ieviesuši lapiņu, kur ir pierakstīti visi parādi. Starp tikšanās reizēm, protams, var gadīties, ka parādi savstarpēji tiek nolīdzināti. Tādēļ katru nedēļu draugi lapiņu atjauno, bet iepriekšējo lapiņas versiju noglabā, lai, vajadzības gadījumā varētu izsekot naudas plūsmu. Savukārt, lai novērstu to, ka lapiņas turētājs krāpjas, pēc katras tikšanās katrs draugs patur lapiņas kopiju arī sev.

Pēc tāda paša principa darbojas arī blockchain tehnoloģija – tie ir bloki ar informāciju (lapiņas), kas ik pēc noteikta laika papildinās ar informāciju, saglabājot arī iepriekšējo bloka versiju un tādejādi veidojot saistītu ķēdi.

Principā savā pamatā bitcoin tehnoloģija nav nekas cits kā vienkārši saraksts ar bitcoin adresēm un tajās uzglabāto monētu skaitu skaitu kā arī pierakstiem, starp kurām adresēm ir notikusi monētu pārsūtīšana. Tāpat jāpiebilst, ka visa ķēdē uzkrātā informācija ir publiska – zinot adresi var ļoti vienkārši (piemēram, izmantojot https://blockchain.info/ ) pārbaudīt, cik bitkoinu ir noteiktā adresē vai kāds ir transakcijas statuss.

Kāda no tā jēga un kāpēc tas ir tik revolucionāri?

Pirmkārt, informāciju, kas glabājās blokķēdē ir faktiski neiespējami uzlauzt. Tā kā visiem ķēdes dalībniekiem vienmēr ir pieejama pilna ķēdes informācija, lai kaut ko izmainītu blokķēdē uzbrucējam vajadzētu panākt kontroli pār 51% visas ķēdes.

Otra būtiskā priekšrocība slēpjas faktā, ka blokķēdes bloki var kalpot ne tikai kā lapiņas ar informāciju, bet kā atsevišķs dators, kas izpilda noteiktu programmiņu. Tādejādi visa ķēde kļūst par decentralizētu skaitļošanas mašīnu ar kuru pa tiešo var iedarboties ikviens tās lietotājs. Tās ir sliktas ziņas visām centralizētajām finanšu iestādēm, datu centriem vai interneta kontroles institūcijām, jo principā padara tos liekus. Pamēģini piektdienas vakarā pārskaitīt naudu no vienas bankas uz otru – viņi Tev paņems komisiju un naudu ieraudzīsi tikai pirmdien no rīta. Blokķēdē transakcijas teorētiski var notikt zibenīgi (teorētiski – tāpēc, ka šobrīd šāda tehnoloģijā atrodas testēšanas stadijā). Šobrīd projekti, kas piedāvā kādu centralizētu ikdienas procesu pārnest uz blokķēdi rodas kā sēnes lietus.

Ir protams arī trūkumi. Pirmkārt, situācijās, kad ķēdē ir nepieciešami uzlabojumi principā ir nepieciešams vienbalsīgs atbalsts šiem uzlabojumiem. 51% ne vienmēr derēs, jo atlikušie 49% tikpat mierīgi var izdomāt rullēt tālāk pa vecam. Šādā gadījumā vienas blokķēdes gadījumā veidosies divas (ala Bitcoin un Bitcoin Cash vai Ethereum un Ethereum Classic)

Tāpat, blokķēde vismaz pagaidām nav paredzēta lielam skaitam transakciju. Bitcoin tīkls šobrīd apstrādā 14.9 transakcijas sekundē, kas, salīdzinot ar VISA mērogiem (>50 000 transakciju katru sekundi) ir smieklīgi lēni. Pagaidām šī tehnoloģija nav arī sevišķi ekonomiska. Lai atrastu jaunus blokus ir jāpatērē milzīgs daudzums elektroenerģijas, kura savukārt darbina mainošanas iekārtas un konvertē enerģiju siltumā.

Īsto blockchain potenciālu var apjaust, aplūkojot nozīmīgākos projektus, kas šobrīd tiek izstrādāti. Tos apskatīšu atsevišķā rakstā.

2 replies
  1. xxx2 says:

    Ļoti primitīvs un vienkāršots blokchaina apraksts!
    Nav nekas pateikts par galveno problēmu! Bloku aizsardzība tiek panākta ar to, ka viņu “izrēķināt” prasa gigantiskus skaitļošanas resursus! Līdz ar to transakciju apstrāde vienmēr būs ļoti resursu ietilpīga! Līdz ar to dārga! Pagaidām tas viss tiek finansēts izmantojot piramīdas principu – jaunie dalībnieki maksā par vecajiem. Bet tas bezgalīgi turpināties nevar – visas finanšu piramīdas brūk, un kriptovalūtas nebūs izņēmums!

    Ja par pārskaitījumu būs jāmaksā komisijas maksā tik, cik tas reāli maksā, neviens šo “valūtu” nelietos!

    Reply
    • admin says:

      Tieši tāds ir arī posta mērķis – aprakstīt maksimāli vienkāršā formā. Atbildot uz komentāru par bloka izrēķināšanu – tas attiecas tikai uz PoW (proof of work) principu. To gan joprojām lieto gan bitcoin, gan ethereum. Šo problēmu atrisinās PoS (proof of stake) pieeja, uz kuras jau veiksmīgi darbojas vairāki projekti. PoS gadījumā jauni bloki tiek nevis rēķināti, izmantojot skaitļošanas resursus, bet katra bloka apstiprinātājs tiek “izlozēts”. Izredzes apstiprināt bloku ir proporcionālas dalibnieka konta esošajam valūtas apmēram. Tajā pašā laikā ir noteikts, ka visiem dalībniekiem ilgtermiņā ir 100% iespēja atrast bloku, jo tiklīdz vienreiz kāds to ir atradis, ir jāgaida līdz to atradīs arī visi pārējie. Šādi ir iespējams panākt fiksētu inflāciju. Savukārt komisijas maksas un tikla viedo kontraktu darbināšana nodedzina saražoto valūtu un notur kopējo apjomu apmēram vienā līmenī. Tur nav nekādas piramīdas struktūras. Parasta ienākumu/izdevumu ekonomika.

      P.s Atvainojos par nekārtīgo dizainu. Blogs šobrīd ir nelielā pārbūves stadijā.

      Reply

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published.